4 Tu dari vējus par Saviem vēstnešiem un uguns liesmas par Saviem kalpiem.
5 Tu pamatojis zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās nemūžam.
6 Ar pirmplūdiem Tu biji apsedzis to kā ar drēbēm, ūdeņi stāvēja pāri kalniem;
7 no Taviem draudu saucieniem tie bēga, no Tava pērkona tie aizsteidzās bailēs.
8 Kalni pacēlās augstu, un lejas nogrima līdz tai vietai, kā Tu tām biji licis.
9 Tu robežas esi licis, ko ūdeņiem nebūs pārkāpt, tie neapplūdinās vairs zemi.
10 Tu pievadi avotus strautiem pa ielejām, tā ka šie strauti priecīgi burbuļo dziļumos starp kalniem.