103 Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki nekā medus manām lūpām!
104 No Tavām pavēlēm es mācos, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.
105 Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.
106 Es esmu zvērējis un stingri apņēmies turēt Tavas taisnīgās tiesas.
107 Es esmu ļoti nospiests, atspirdzini mani, Kungs, pēc Sava apsolījuma!
108 Lai Tev patīk manas mutes labprātīgie upuri, ak, Kungs, māci man Tavas tiesas!
109 Mana dvēsele ir vienumēr nāves briesmās, tomēr es neaizmirstu Tavus baušļus.