2 Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus!
3 Es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru!
4 Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri Israēla slavas dziesmām.
5 Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi.
6 Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā.
7 Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nievāts.
8 Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu: