4 Tu esi mana klints un mana pils, vadi un ved mani Sava Vārda dēļ.
5 Izvelc mani no tīkla, kas slepeni izlikts pret mani, jo Tu esi mans patvērums.
6 Tavā rokā es nododu savu garu. Tu mani esi atpestījis, Tu uzticīgais Dievs.
7 Tu nīsti tos, kas pie nīcīgiem elkiem turas, bet es paļaujos uz To Kungu.
8 Es gavilēju un priecājos par Tavu žēlastību, jo Tu esi uzlūkojis manu postu un ņēmis vērā manas dvēseles bēdas,
9 Tu mani neesi izdevis maniem ienaidniekiem, Tu manai kājai liki nostāties plašākā vietā.
10 Apžēlojies par mani, mans Kungs, jo mani māc bailes un no bēdām manas acis zaudē savu spožumu; mana dvēsele ir apbēdināta, un mana miesa ir sagurusi.