8 Es gavilēju un priecājos par Tavu žēlastību, jo Tu esi uzlūkojis manu postu un ņēmis vērā manas dvēseles bēdas,
9 Tu mani neesi izdevis maniem ienaidniekiem, Tu manai kājai liki nostāties plašākā vietā.
10 Apžēlojies par mani, mans Kungs, jo mani māc bailes un no bēdām manas acis zaudē savu spožumu; mana dvēsele ir apbēdināta, un mana miesa ir sagurusi.
11 Jā, skumjās paiet mana dzīve, un mani gadi aizrit vienās nopūtās. Aiz bēdām manas paša vainas dēļ sabrūk mans spēks un mani kauli izģinst.
12 Aiz ienaidnieku lielā pulka es esmu kļuvis par apkaunojumu, par biedēkli saviem kaimiņiem. Mani paziņas trūkstas, un, kas mani uz ielas satiek, bēg no manis.
13 Es esmu zustin zudis ļaužu piemiņai - kā mironis, es esmu kļuvis kā sadauzīts trauks.
14 Es dzirdu, kā daudzi mani nievā:"Izbailes visapkārt!" Kad tie kopā sarunājas pret mani, viņi tīko ņemt man manu dzīvību.