1 Dziedātāju vadonim. Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma.
2 Grēks čukst bezdievīgajam viņa sirdī: nav jākautrējas Dieva vaiga priekšā.
3 Viņš pats sevi mierina: noziegums paliks apslēpts, nebūs tam atriebēja.
4 Viņa mutes vārdi ir nelietīgi un pilni viltības, viņš vairs nedara, kas sapratīgs un labs.
5 Gulēdams viņš izdomā nelietību, viņš iet pa ceļu, kas nav labs, ļaunumu viņš neatmet.