2 No Ciānas, kas ir skaistuma vainagojums, Dievs staro Sava spožuma gaismā.
3 Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; iznīcības uguns iet Viņam pa priekšu, un stipra vētra plosās Viņam visapkārt.
4 Viņš uzsauc debesīm augšā un zemei, lai tiesātu Savu tautu:
5 "Sapulcējiet Manus svētos, kas upurēdami slēdza ar Mani derību!"
6 Un debesis pauda Viņa taisnīgumu, jo Dievs pats ir tiesnesis. (Sela.)
7 "Klausies, Mana tauta, Es runāšu, Israēl, Es brīdinu tevi! Es - Dievs, Es esmu tavs Dievs!
8 Nevis tavu kaujamo upuru dēļ norāju Es tevi; tavi dedzināmie upuri ir vienumēr Manu acu priekšā.