3 Apslēp mani no ļaunu ļaužu nodomiem, no ļaundaru trakošanas,
4 kuri trin savas mēles kā zobenu un raida kā bultas savus rūgtos vārdus,
5 lai slepeni šautu uz nenoziedzīgo; viņi šauj piepeši un nebaidās.
6 Viņi iedrošina sevi uz ļaunu, viņi norunā, ka slepeni izliks lamatas, un domā: kas to redzēs?
7 Viņi izgudro visādas blēdības: mēs esam gatavi; nodoms ir labi apsvērts! Un cilvēka sirdi un prātu neviens nevar izdibināt.
8 Bet Dievs ar Savu bultu viņus ķers piepeši, tad viņiem gan sāpēs.
9 Viņu pašu mēle būs par iemeslu viņu krišanai, lai krata galvas visi, kas to redzēs.