17 Paklausi mani, Kungs, jo dārga ir Tava žēlastība; griezies pie manis Savā lielajā žēlsirdībā,
18 neapslēp Savu vaigu Savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz!
19 Tuvojies manai dvēselei, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ!
20 Tu zini manu kaunu un manu negodu, un manu apsmieklu; visi mani ienaidnieki ir Tavā priekšā.
21 Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu.
22 Taisni otrādi - viņi man deva ēst žulti, un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi.
23 Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu un viņu upuru mielasts par slazdu!