4 Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis,-
5 kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?
6 Tikai mazliet Tu viņu esi šķīris no Dieva, ar godību un varenību Tu viņu esi pušķojis,
7 esi to darījis par valdnieku pār Saviem radījumiem, visu Tu esi nolicis pie viņa kājām:
8 avis un vēršus visnotaļ, arī lauku zvērus,
9 putnus zem debesīm un zivis jūrā, un dzīvību, kas jūras dzelmju tekas izlodā.
10 Kungs, mūsu valdniek, cik goda pilns ir Tavs Vārds visā pasaulē!